Gistrova (Güstrow)
Gistrova, kopš 2006. gada oficiāli Barlaha pilsēta Gistrova, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.
Pilsēta pirmoreiz minēta 1219. gadā, kad šeit uzbūvēja vendu pili. No 1418. līdz 1695. gadam (ar pārtraukumiem) Gistrova bija Mēklenburgas-Gistrovas hercogistes galvaspilsēta. 16. gadsimta otrajā pusē Gistrovā bērnību pavadīja Anglijas karaliene Dānijas Anna. No 1628. līdz 1631. gadam hercogistē valdīja Albrehts fon Vallenšteins. 1695. gadā Gistrova iekļāvās Mēklenburgā-Šverīnē. No 1910. gada līdz savai nāvei 1938. gadā Gistrovā dzīvoja un strādāja skulptors Ernsts Barlahs.
1589. gadā celtā renesanses stila Gistrovas pils ir bijusī hercogu rezidence. Pilsētā atrodas Ernsts Barlaha darbnīca - muzejs. Starp 1226. un 1335. gadu celtajā ķieģeļu gotikas stila Gistrovas katedrālē atrodas viens no slavenākajiem Barlaha darbiem - Schwebender Engel.
Gistrova ir Dānijas un Norvēģijas karalienes Mēklenburgas-Gistrovas Luīzes (Louise af Mecklenburg-Güstrow, 1667-1721) dzimtā pilsēta.
Pilsēta pirmoreiz minēta 1219. gadā, kad šeit uzbūvēja vendu pili. No 1418. līdz 1695. gadam (ar pārtraukumiem) Gistrova bija Mēklenburgas-Gistrovas hercogistes galvaspilsēta. 16. gadsimta otrajā pusē Gistrovā bērnību pavadīja Anglijas karaliene Dānijas Anna. No 1628. līdz 1631. gadam hercogistē valdīja Albrehts fon Vallenšteins. 1695. gadā Gistrova iekļāvās Mēklenburgā-Šverīnē. No 1910. gada līdz savai nāvei 1938. gadā Gistrovā dzīvoja un strādāja skulptors Ernsts Barlahs.
1589. gadā celtā renesanses stila Gistrovas pils ir bijusī hercogu rezidence. Pilsētā atrodas Ernsts Barlaha darbnīca - muzejs. Starp 1226. un 1335. gadu celtajā ķieģeļu gotikas stila Gistrovas katedrālē atrodas viens no slavenākajiem Barlaha darbiem - Schwebender Engel.
Gistrova ir Dānijas un Norvēģijas karalienes Mēklenburgas-Gistrovas Luīzes (Louise af Mecklenburg-Güstrow, 1667-1721) dzimtā pilsēta.
Ģeogrāfiskā karte - Gistrova (Güstrow)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |